Kristapam atkal nav ko darīt

Šodien, bērni, runāsim par visu mīļo “ātrās apkalpošanas restorānu” MakDonaldu.

Kā viņi uzdrošinās sevi saukt par “ātrās apkalpošanas restorānu”, ja tas nav ne ātras apkalpošanas, ne restorāns!?

Tātad, šodien pēc stundām ar diviem draugiem iegājām “maķītī” pie Brīvības Pieminekļa. To “restorānu” jau pēc smakas var sajust divu kvartālu attālumā (jau pie hesīša). Karoč ieejam iekšā – jau uzreiz man no smakas gandrīz vēmiens parauj. Mani vēmekļi grīdas izskatu gan īpaši nemainītu – ārā snieg skaists, balts sniedziņš, bet maķīša grīda ir vienkārši graujoša. Es būtu varējis tur wnk izvemties un tā grīda izskatu nemainītu – reāli tur bija vienkārši 1cm vienkārši brutāli dubļi visur, kur liec soli. Goda vārds.

"Meitenes, stājieties rindā!"

Karoč ieejam iekšā, nostājamies rindā un gaidām solīto “ātro apkalpošanu”. Gaidām 20 minūtes, līdz beidzot es tieku pie saviem mīļajiem diviem čīzburgeriem (dīvaina maize + jocīga nezināmas izcelsmes gaļa + mākslīgs siers + kaut kādi gurķi) un vidējā spraita bez ledus. To spraitu, lūdzu, bez ledus. Pēdējā laikā pēdējo lūgumu atkārtoju bieži un uzsvērti, jo pārdevējām vienkārši neaiziet, ka es aukstā ziemas dienā mīnus velnsviņzincik grādos negribu savā spraitā ledu.

Starp citu, Hesburgerā (“hesītī”) situācija nav daudz labāka – ok apkalpošana tur ir ātrāka, bet nav tik garšīgi. Pareizāk vispār būtu – maķītī ir mazāk negaršīgi ^^.

Starp citu, maķītī pēdējā laikā var arī maksāt ar kartēm – laipni lūdzam 21. gadsimtā!

Vidējais pasaules iedzīvotājs 2020.g.

Nu tad mēs visi trīs laimīgi meklējam vietiņu, kur piesēst – es ar diviem čīzburgeriem un vidējo spraitu, Jānis un Uldis katrs ar lielo bigmaka komplektu. Smaka vēlarvien diezgan pretīga, diemžēl. Karoč izstaigājam pirmo stāvu, skatamies, ka šur tur ir kāda vieta brīva, bet mums trijiem kur kopā nosēsties nebūs kur, tāpēc ejam uz otro stāvu. Nožēlojām – tur vienkārši ļaužu tik daudz, ka nav kur apgriezties. Laikam tas tāds jauns stils – nevis taisīt vairāku stundu šopingu, bet gan sēdēt stundām ilgi maķītī. Labi vismaz ka nekur nav neviena klauna. Ciest nevaru to makdonalda klaunu. Nu labi ejam atkal lejā un atrodam galdiņu 4riem. Ēdam. Ēdam. Ēdam. Ēdam vēl – kopā apmēram 10 minūtes ^^

Starp citu, ēdot redzēju kā viena “ekstrēmi atbildīga” māmiņa mēģināja savam (goda vārds) 1 vai 2 gadus vecajam sīkajam iebarot čīzburgeru + mazo kolu. Vai arī tas bija hesītī. Bet tas nav būtiski – būtiski ir tas ka tas galīgi nav pareizi un vispār ir totāli nepareizi. Kauns tai mātei!

Apmēram pusstundu pēc ieiešanas maķītī izejam ārā – es ar 5 latu parādu Jānim un diezgan draņķīgu sajūtu vēderā (it kā es tūlīt uzblīstu un pārsprāgtu), Jānis ar tukšu maku un Uldis ar to pašu muļķīgo frizūru ar kādu viņš atnāca uz skolu.

Šodienas morāle – makdonalds ir ļauns, bet visi tik un tā tur iet – neko darīt.

Paldies par lasījumu,
Kristaps.

P.S. Šodien atklāju ka kaut kāds stulbs lohs ir pilnībā nokopējis manus pārveidotos skolas iekšējos kārtības noteikumus un ielicis savā stulbajā blogā. Tu smirdi, stulbais loh!