Kristapam atkal nav ko darīt

Ja tev vēl naw 18 tad tu esi te laipni gaidīts!

Karoč mēs ar Debesu Līniju un Roboo atkal skypā runājām pēdējās muļķības un kautkā panesās tēma par dročīšanu un tās kaitīgumu. Mēs nonācām pie secinājuma, ka jārīkojas aši un jāizveido daži normatīvo aktu papildinājumi par šo tēmu. Btw, slīpais teksts ir mani komentāri

• Nedrīkst dročīt tuvāk par 10 metriem pie ēkām vai būvēm, kur izvietotas valsts vai pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības, kur vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu pieder valstij vai pašvaldībai
• Nedrīkst dročīt sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietu nojumēs
• Nedrīkst dročīt darbavietās un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas dročīšanai
• Šis likums nosaka pašvaldību tiesības – aizliegt vai ierobežot dročīšanu parkos, skvēros, peldvietās un citās publiskās teritorijās, izdodot saistošos noteikumus. Šajās vietās, kur aizliegts dročīt, aizliegums ir norādāms ar informatīvu uzrakstu vai simbolu – “Dročīt aizliegts”, bet – atļauja dročīt – ar tādu pašu informatīvu uzrakstu vai simbolu – “Atļauts dročīt”.
• Runājot par darbavietām un to koplietošanas telpām (tātad arī tualetēm), tajās nedrīkst dročīt arī tad, ja visi darbinieki ir dročītaji, un aizliegums dročīt attiecas arī uz ārpusdarbalaiku šajās telpās
• Ja cilvēks grib dročīt, formāli pēc likuma, viņš drīkst nostāties ārpus nojumes, bet tomēr gribu aicināt dročītājus netraucēt ar savu nodarbi citas personas.
• Klajā sabiedriskā transporta pieturvietā dročīt ir atļauts.
• Par dročīšanu neatļautā vietā fiziskai personai sods ir līdz 10 latiem, bet juridiskai personai par dročīšanas ierobežojumu neievērošanu var piemērot sodu no 150 līdz 250 latiem.
• Ja darbinieks tiek pieķerts darbavietā dročījam un šī darbība netiek izbeigta, tad jāizsauc policija, un vainīgā persona tiks sodīta. Likums nosaka, ka dročīšanas aizlieguma kontroli veic valsts policija un pašvaldības policija. Tas nozīmē, ka darbiniekam, kurš darbavietā cieš no dročīšanas, būtu jāvēršas policijā
• Kā liecina 2004.gada “Finbalt” pētījuma rezultāti, ik dienas dročī 47,3% vīriešu un 17,8% sieviešu.
• Īpaši satraucoša ir augstā ikdienas dročītāju proporcija jauniešu vidū. 2003.gadā veiktā epidemioloģiskā pētījuma dati liecina, ka 34,3% Latvijas skolēnu dročī
• Latvijā dročīšanas sekas cēlonis vismaz 4380 priekšlaicīgām nāvēm katru gadu, jeb vismaz 12 cilvēki dienā mirst no slimībām, kas saistītas ar dročīšanu. Aprēķināts, ka 2004.gada pirmajos sešos mēnešos dažādu dročīšanas izraisītu slimību ārstēšanai tika iztērēti 12 miljoni latu.

Un nu laiks cilvēku atsauksmēm

• “Btw, IMO vislabākais līdzeklis dročīšanas atmešanai ir VIAGRA – mēnesi nebiju dročījis, bet,diemžēl, koledžā negribēju palikt ar dauņiem auditorijā, tapēc bija jāiet ar sakarīgajiem dročīt. Bet VIAGRA toč rullē.”
• “Es dročīju 2 gadus, man patīk! nu kr4 nevaru atmest. ;[ lai ari ak es esmu sanjemies, kad kaads pasaka ''ejam padročīt'' es eju un dročīju ;["
• "Esmu traktorists un dročīju jau [ble nevaru atcereties pat] kautkadus 5 gadus. Lielakais laiks ko esmu izturejis bez dročīšanas ir 2-3 dienas un tas bija ar tam kozlenem “AntiMastrubating” [SUDS] Vismas man vinas nekadigi nepalidzeja. Varbut tuvako dienu laika izmeginasu tos plaksterus, esmu dzirdejis tikai labas autskausmes.”
• “Jums ar optimismu sūdīgi! – Galvenais ir uztvere. Es dročiju jaut kādus gadus 5. Te sanāca iepazīties ar vienu meiteni, kura nedročija un nolēmu atmest. Bez nekādiem plāksteriem un tml. hujņām sanāca nedročit 4-5 mēnešus – biju atturībnieks, arī tusiņos nedrociju. Te nu visas saites tika rautas un atsāku. Pašam priekš sevis man atmest nevajag, tapēc arī dročiju. Vienīgais, ir tāda pašapziņa radusies, ka ja es to gribu, tad es to mierīgi varu – nav problēmu. Tajos mēnešos nebija ne viena tāda diena, kad besījos un dauzīju galvu pret zemi, lai tikai novērstu domas no dročišanas. Optimisms spēj visu. Galvenais ir psiholoģiski ieskaidrot sev. Pārējais ir sīkums.”
• “es varu iztikt bez dročīšanas. es varu nedročīt, ja tikai to gribu. bet es negribu.”
• “Joahaidi dročiju jau gadus 5 – 6 bet vel nav bijusi tada diena, kad nedročitu, tiko pat biju uz balkona padročit. Lai gan ir reizes kad skiet, ka jamet tas suds nost, bet nu nesanak..”
• “Man ir 17 gadi un neesmu pat PAMEIGJINAJIS dročit. Daudzi tam netic, bet ta tiesham ir protams eju lidzi dročitajiem jo tas proces nav nemaz tik atrs un negribas vienam pasham niikt” – Respect.
• “Kā izpaužas pasīvais dročītājs?” – Kas tikai skatās.
• “Dročīšana izraisa atkarību no rokas, kā rezultātā rodas daudzas slimības, piemēram, ļaundabīgie audzēji, sirds un asinsvadu sistēmas slimības un hronisks bronhīts. Tādēļ dročīšana ir kaitīga ne tikai pašam dročītājam, bet arī tiem, kuri atrodas dročītāja tuvumā un ieelpo aromātu.” - no Eiropas Savienības HELP programmas apraksta
• “Dročiju diezgan neregulāri, parasti pēc ēšanas ir forši uzdročit vai no rīta pie kafijas tases. Bet ja gribu, varu arī mierīgi nedročit”
• “3. solis kā atmest dročīšanu: informē citus – kamēr tu veici visus sagatavošanās darbus, tu to darīji viena pati, tu jebkurā brīdī varēji izvēlēties to pārtraukt, jo tas tev neuzlika nekādus pienākumus, bet nu ir laiks uzsākt visu pa īstam.”
• “Nezinu kāpēc, bet ļoti daudz domāju par dročīšanu, visādi mēģināju, un atkal domāju, domāju par dažādiem variantiem, runāju ar tiem, kas ir dročījuši, lai zinātu, kas ir viss grūtākais un kādi ir lūzuma punkti, kuros tu atkal atsāc dročīt.”
• “Izturi!!! – pirmā diena ir kritiskā robež kurai tev ir jāpārkāpj pāri, tāpēc saplāno savu dienu tā, lai tā būtu maksimāli aizņemta, jo kamēr tu domāsi par kaut ko citu tu nedomāsi par dročīšanu.”
• “Pēc aktīvas dročīšanas 15 gadu garumā, pēdējā laikā dročījot vairāk, visu atmetu vienā dienā. Nepalīdzēs nekādas zāles, neceriet un nemetiet naudu vējā! Vajag tikai apņemties, svarīgi, lai būtu motivācija un izturēt pirmo nedēļu! Motivācija – veselības, skaistas sejas un roku ādas saglabāšana – var derēt katram. Kad gribējās uzdročīt, es atgādināju sev, ka esmu atmetusi un priecājos, ka esmu brīva no šī netikuma.”
• Wnk pērle: “Lielāka problēma jau ir tajā, ka daudzi dročītāji jau patiesībā nemaz negrib to dročīšanu atmest – viņi patiesībā grib gribēt atmest. Nu viņi nedročī, bet atkarība jau saglabājas – dročīt gribas “po čornomu” – un vienīgais veids, kā kompensēt savas negatīvās izjūtas ir klupt virsū citiem dročītājiem, lamāt viņus, aizliegt dročīt visur kur, nolādēt viņus, draudēt viņiem ar ātru nāvi, elles mokām vai veselības problēmām…”